Mind.toBlog();

Iepriekš biju redzējis 10 baušļu optimizēšanu, bet tagad, mazliet pameklējot, atradu vēl kaudzi un šis par politiku ļoti patika:

un vēl par reliģiju un 10 baušļiem.

Amazon.com atkārtoti nosūtītajā paciņā atnāca arī jaunā Kenta Beka (Kent Beck) grāmata par realizācijas modeļiem. Atšķirībā no dizaina modeļiem (design patterns), kurus varbūt nākas izmantot pāris reizes dienā, ar realizācijas modeļiem saskaramies katru minūti, rakstot programmas. Dizaina modeļi galvenokārt apraksta sadarbību starp klasēm, bet šeit tiek atsevišķi apskatītas klases, stāvokļi, uzvedība, metodes, kolekcijas un karkasi ar mērķi padarīt programmas kodu lasāmāku un precīzāk nodot savu domu ar labiem nosaukumiem, pareizi izvēlētiem tipiem un atribūtiem. Tas ir svarīgi tādēļ, ka kods tiek biežāk lasīts nekā rakstīts un programma nekad nav “pabeigta” – dažādi papildinājumi parasti prasa vairāk resursu nekā sākotnējā izstrāde. Sasaucas ar literate programming idejām, ka kodam jābūt lasāmam kā literāram darbam nevis komentāros jāmēģina izskaidrot, ka “foo” patiesībā dara “bar”.

Patīkami arī izlasīt domas, kas līdzīgas manējām – pret rakstīšanu FORTRAN jebkurā valodā:

Back in the old days of programming, a commandment was issued: each routine shall have a single entry and single exit. This was to prevent the confusion possible when jumping into and out of many locations in the same routine. It made good sense when applied to FORTRAN or assembly language programs written with lots of global data where even understanding which statements were executed was hard work. In Java, with small methods and mostly local data, it is needlessly conservative.

Throwing an exception at the point of discovery and catching at the point where it can be handled is much better than cluttering all the intervening code with explicit checks for all the possible exceptional conditions, none of which can be handled.

Un beigās tas ir vēl viens beigts koks manā plauktā.

Pagājušā gada decembrī pasūtīju vairākas grāmatas Amazon.com un tika plānots tās saņemt janvārī. Nezinu, vai tajā vainojams Latvijas Pasts ar savām Ziemassvētku/Jaungada izdarībām, bet grāmatas joprojām neesmu saņēmis. Vakar aiz neko darīt palasīju dažus bieži uzdotos jautājumus un nosūtīju divus teikumus Amazon.com klientu servisam, ka savu paciņu neesmu saņēmis. Rezultātā šorīt ir e-pasts ar ziņu, ka grāmatas tiek bez maksas nosūtītas vēlreiz.

Kaut ko tādu nebiju gaidījis, esmu patīkami pārsteigts.

We’re just machines. We are biological machines. Nothing more. We have no souls, no spirit. Skaisti. Programmētāji ir mašīnas, kas kafiju pārvērš programmas kodā.

A Madman Dreams of Turing Machines – palikušas tikai pāris neizlasītas lappuses par Tjūringa un Kurt Gödel ģeniālajām idejām un lūzerisko personīgo dzīvi. Vienlaicīgi izraisa apbrīnu un žēlumu. Dabā laikam tā ir iekārtots, ka panākumus zinātnē un personīgajā dzīvē viens cilvēks nevar gūt.