Sestdienas rītā, kad ārā temperatūra kādi mīnus 15, uzvilku ziemas jaku un krosenes, iekāpu mašīnā un aizbraucu uz veikalu. Šortos. Pēc tam bija stipri jāsakož zobi, lai nesmietos par cilvēku izbolītajām acīm. Bet man nesalst.
Tas atgādināja bērnību, kad 90. gados dobokā un basām kājām trenējāmies nekurinātās vai slikti apkurinātās sporta zālēs un pusstunda pagāja, līdz atkal varēja just kāju pirkstus. Uz beigām treneris kļuva apsēsts ar “Детка” ideju un vairākas reizes treniņi notika tajos pašos dobokos basām kājām sniegotā mežā. Beidzās ar to, ka es aizgāju trenēties uz citu klubu.